EBD RUMĀNIJĀ 2012

OTRDIENAS PĒCPUSDIENAS KAMPINĀ

KĀ JAUNIEŠI RUMĀNIJĀ IEPAZINĀS AR LATVIEŠU DZEJU

Patiesībā šis pasākums man pašai bija liels pārsteigums, jo pirms došanās uz Rumānijā nebija ne jausmas, ka vadīšu dzejas nodarbības. Sarunā ar Zamolxes centra organizatorēm īsti nevarēju izlemt kādai jomai būs veltīta mana darbnīca, tāpēc meitenes izteica priekšlikumu veidot dzejas pasākumu, jo viņām esot interese par latviešu literatūru. Pēc atgriešanās no 5 dienu apmācībām Predealē, jūlijā un augustā, katru nedēļu notika dzejas darbnīca.  Sākumā nedaudz uztraucos par savu pasākumu, vai jauniešus negarlaikošu, vai tas būs tieši tas, ko viņi sagaida. Taču jau kopš pirmās nodarbības šaubas pagaisa. Viss izrādījās daudz vienkāršāk nekā domāju, apmeklētāji bija ļoti draudzīgi un ieinteresēti notiekošajā. 

Centra Zamolxes bibliotēka

1. nodarbībā iepazīstināju ar latviešu dzejniekiem, kas tulkotu rumāņu valodā - Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Māri Čaklo, Leonu Briedi, kas arī daudz tulkojis no rumāņu valodas.Otrajā daļā dalībnieki izveidoja dzejoli dadaistu stilā, no jau esoša teksta vārdiem radās jauns teksts.

Jaunieši veido dzejas kolāžu

Pirms tam iepazinos arī ar pasākuma dalībniekiem, runājāmies par literatūru, noskaidrojām intereses. Tā kā jauniešiem bija dažādi vaļasprieki (mūzika, teātris, dejošana, zīmēšana) turpmākās nodarbības nolēmu veidot, parādot kā dzeja saplūst ar citām mākslām.

Ierosinājumi turpmākajām nodarbībām

2. nodarbībā iepazīstināju dalībniekus ar mūsdienu jaunajiem latviešu dzejniekiem (Uldi Bērziņu, Knutu Skujenieku, Edvīnu Raupu, Amandu Aizpurieti, Jāni Elsbergu, Māri Salēju, Ingmāru Balodi, Kārli Vērdiņu, Martu Pujātu, Ingu Gaili, Annu Auziņu un Agnesi Krivadi), Iespējams, daži dzejoļi nebija izvēlēti veiksmīgi,  jo  daļai dalībnieku tie šķita pārāk nesaprotami vai garlaicīgi. Bez konteksta un garākiem paskaidrojumie moderno dzeju uztvert ir  grūtāk, turklāt jāpiebilst, ka angļu valoda nevienam no dalībniekiem nebija dzimtā. Tāpat arī ne visi dzejoļi piemēroti lasīšanai publiskā telpā, dažiem ir nepieciešama intīmāka gaisotne, iedziļināšanās, klusums, vienatne. Taču  daži latvieši dzejnieki sev ieguva jaunus lasītājus ārzemēs -  Džamario no Itālijas iepatikās Anna Auziņa un Rulu no Jordānijas uzrunāja Jāņa Elsberga dzejoļi. 

Katalins, talantīgs puisis, kas spēlē vijoli un Miruna, raksta dzeju un spēlē teātrī

Jaunā rumāņu dzejniece Ana Miruna nolasīja savu dzejoli Bērnībā rumāņu un angļu valodā. Pēc tam es to pārveidoju latviski un nolasīju klausītājiem. Nodarbības beigās dalībnieki vizualizēja sev īpašu vietu grāmatas lasīšanai un pastāstīja par savu lasīšanas pieredzi, tā parādot, ka daudz vērtīgāk ir lasīt grāmatas vienatnē, nevis apmeklēt dzejas darbnīcas.