EBD RUMĀNIJĀ 2012

PILSĒTA KAMPINA (Câmpina)

2. DAĻA

Visa mana vasara pārsvarā pagāja Rumānijas pilsētā Kampina, tāpēc šis raksts būs veltījums viņai.

Kampina atrodas pa vidu divām lielām Rumānijas pilsētām – Bukaresti un Brašovu (Transilvānijas centru) un ir daudz jaunāka par Rīgu (500 gadus veca). Tā ir viena no Rumānijas pilsētām, kas pēc 2. pasaules kara postījumiem, uzcelta gandrīz no jauna - pilsētas galveno ielu – Karola I bulvāri (Bulevard Carol I) pārsvarā veido baltas un pelēkas daudzstāvu betona mājas, kuru apakšējos stāvos ierīkoti veikali, bankas, tūrisma biroji utt. Tāpēc Kampinā grūti atrast tūristus, lai gan pilsētā ir saglabājušās dažas vēsturiskas celtnes, kas piesaista tūristu uzmanību - rumāņu ievērojamā gleznotāja Grigoresku (apmēram tas pat, kas latviešiem Janis Rozentāls vai Purvītis) māja un Jūlijas Hasdeu pils.

Kopbilde pie gleznotāja Grigoresku muzeja

ar jauniešu apmaiņas Joy for Art dalībniekiem

Kopbilde  pie Jūlijas Hasdeu pils

Vasarā gaisa temperatūra bija no 24 līdz pat 40 grādiem

Kampinu veido vairākas atšķirīgas daļas. Viena no tām ir pilsētas centrs ar jauno laiku (20. gadsimta piecdesmito līdz sešdesmito gadu) mājām un urbānu noskaņu. Tālāk, uz Brašovas pusi, pilsēta kļūst gleznaināka -  daudzstāvu mājas nomaina privātmājas un ielas kļūst šaurākas, kas aizved uz laukiem līdzīgu vidi, kur vecāki cilvēki vakaros ved mājās govis, kazas. Daudzos pagalmos redzami citi mājdzīvnieki – truši, zosis, vistas, tītari. No šīs vietas paveras skaists skats uz kalniem. Dodoties vēl tālāk, ceļš aizved ārpus pilsētas, līdz iedzīvotāju iemīļotai pikniku vietai.

Viena no sānu ielām pilsētas centrā. 

Lielā karstuma dēļ pa dienu uz ielas sastopami pārsvarā gados veci cilvēki

Šādas mājas veido pilsētas galveno ielu un centru

Viena no Kampinas daudzstāvu mājām

Jauno māju rajons

viena no iecienītākajām atpūtas vietām Kampinā

Tā kā Rumānijā vasaras ir ļoti karstas, visaktīvākā dzīve pilsētā ir no rītiem un vakaros, kad kafejnīcas ir pilnas ar čalojošiem un bezrūpīgiem cilvēkiem. Augļu un dārzeņu tirgus ir atvērts līdz pusnaktij un vēlu vakaros pa ielām pastaigājas ģimenes ar bērniem. Viena no pilsētas lielākajām problēmām ir klaiņojoši suņi, kuri gan garāmgājējiem īpašu vērību nepievērš, ja vien no viņiem nenobīstas. Suņi – bezpajumtnieki staigā savā nodabā un uzvedas tik mierīgi, ka pat nedzenā kaķus. Vakaros pilsētā redzams viens no skumjākajiem skatiem -  pie daudzām mājām uz ielas vai netālu no durvīm, guļ pamesti suņi.

Kapsēta Kampinā

Daudzos daudzīvokļu māju paglmos gals un krēsli

pagalmā ir ierasta lieta.

Parasti vakaros cilvēki dodas laukā spēlēt 

galda spēles vai vienkārši pasēdēt un parunāties

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka kafejnīcu un bāru apmeklēšanas ir vienīgā iedzīvotāju izklaide un pilsētas iedzīvotājus kultūras pasākumi neinteresē, lai gan pilsētas kultūras namā (Casa de Cultura) iespējams apmeklēt teātra festivālus, koncertus un citus  mākslas pasākumus, savukārt klubā Casa Tineretului notiek roka un džeza koncerti. Kādreiz pilsētā esot bijis arī kinoteātris, taču pirms gada tas pārveidot par bāru ar nosaukumu Cinema. Viena no iecienītākajām Kampinas iedzīvotāju atpūtas vietām ir parks un terase pie ezera, Kultūras bulvāris (zaļa aleja ar daudz kokiem un skatu uz pakalniem), kā arī pilsētas gleznainākā vieta, pļava netālu no šosejas, ar skatu kalniem.

Tā kā Kampina ir mazpilsēta, bija viegli sapazīties ar vietējiem rumāņiem un nenoslēgties savā vidē. Izrādījās, ka rumāņi ir ļoti draudzīgi, taču ne uzbāzīgi, līdz ar to ar daudzi no viņiem ļāva justies kā mājās. Satiekoties un atvadoties viņi daudz apkampjas un bučo cilvēkus uz abiem vaigiem, pat ja esat tikai pavirši paziņas. Ceļojot, iepazinu, ka katrā pilsētā cilvēki nedaudz atšķiras, ir ļoti dažādi, tāpēc pārsteidzīgi izdarīt kādu konkrētus secinājumus par rumāņu tautu. Ievēroju, ka daļa no rumāņiem strikti neievēro laiku, vismaz mazajās pilsētās nokavēt 10 minūtes neskaitās pārāk liela kavēšanās. Runājoties ar rumāņu jauniešiem, bieži vien dzirdēju teikumu: „Labāk ārzemniekam neteikt, ka esi no Rumānijas, jo tas viņu acīs radīs sliktu iespaidu par tevi”. Satiku arī rietumeiropiešus, kas visi bija sajūsmā par Rumāniju, bieži vien viņu priekšstats pirms ierašanās Rumānijā bijis ļoti slikts, kas izmainījies pēc ierašanās. 

Rumāņu bērni pasākumā Joy for Art

Mēra vēlēšanas Kampinā