EBD RUMĀNIJĀ 2012

Manas dzīvokļa biedres iejūtas manekenu lomā

SADZĪVE

3. DAĻA

Pirmajā nedēļā nekādi konkrēti uzdevumi netika doti, bija iespēja satikt daudzus vietējos brīvprātīgos, iepazīt pilsētu un organizācijas  Dzīvoju trīsistabu dzīvoklī kopā ar Gulšu no Turcijas un Rulu no Jordānijas, kas bija mūsu koordinatore, sniedza lielu atbalstu darbā un iedvesmoja. 

Tā kā pilsētu ieskauj kalni un pauguri, katru dienu skats pa logu bija citādāks

Rula un Gulša

Pirmā kopīgā brīvprātīgo ballīte Kampinā

Rīts parasti iesākās ar rumāņu valodas mācīšanos

Drīz vien kļuva skaidrs, ka pat ar latīņu un franču valodas zināšanām šī valoda ir viena no grūtākajām Eiropas valodām. 

Ik nedēļu plānojām pasākumus, kurus paši vadījām. Pēc katra pasākuma beigām rakstījām tā novērtējumu. 

Katram no mums bija jāvada sava darbnīca par brīvi izvēlētu jomu. Bijām pieci brīvprātīgie, tātad katru dienu bija cita darbnīca:

pirmdienās kopā ar Hugo jaunieši varēja iepazīt sportu no mākslinieciskās un filozofiskās perspektīvas.

Otrdienās jaunieši varēja iepazīt latviešu dzeju un dzejas saistību ar citām mākslām - mūziku, video, zīmējumiem utt.

Trešdienas bija kino pēcpusdienas, ko vadīja Džiammario. Savā darbnīcā viņš iepazīstināja ar kino valodu un vēsturi, otrajā daļā parasti skatījāmies filmu, kas izvēlēta saistībā ar attiecīgās lekcijas tēmu. 

Ceturtdienās Gulša no Turcijas vadīja teātra un salsas nodarbības. Jaubieši varēja izpaust sevi dažādās teātra spēlēs un improvizācijā

.

Piektdienās fotogrāfijas darbnīca kopā ar Semi. Tajā varēja iepazīties ar fotografēšanas pamatiem un tehniku.

Indiāņu deja TUNAK kļuva par rituālu enerģijas atgūšanai no rītiem un pēcpusdienās

Jūlijā organizējām mājas ballītes, dodoties viens pie otra ciemos, bieži vien pavadījām naktis runājoties uz balkona. Viens no jaukākajiem pasākumiem bija starpkultūru vakars, kurā mēs katrs pagatavojām savai kultūrai raksturīgu ēdienu

Rumāņu valodas pasniedzēja un centra Zamolxes organizatore Aleksandra

Daniels un Raluka gatavo rumāņu ēdienu mamaliga.

Jūnija beigās ar Gulšu devāmies 5 dienu apmācībās uz Predeali.

Tā kā Gulša ir no teātra pasaules, par ierastu nodarbi kļuva veco teātra  izrāžu afišu noņemšana piemiņai

Jauniešu centrā notika arī dažādas neformālās apmācības un nedēļu ilgi jauniešu apmaiņas projekti.

Rumānijā es satiku cilvēkus no dažādām valstīm, daudzi no viņiem kļuva par maniem draugiem, kaut arī mentalitāte bieži vien bija ļoti atšķirīga. Taču svarīgāka par cilvēka tautību man vienmēr šķitusi personība, jo pasaule tomēr ir viena. Līdz ar to kultūratšķirības neradīja lielus sarežģījumus, iespējams, lielākā atšķirība ir tā, ka austrumu cilvēki vairāk orientēti uz kopību, kamēr eiropieši ir lielāki individuālisti. Ļoti daudz iemācījos no pārējiem brīvprātīgajiem un atradu domubiedrus. Savu kolēģu organizētajās nodarbībās atklāju daudz ko jaunu par teātri, kino, fotogrāfiju, sportu un iemācījos dažādas jaunas dejas. 

Trīs mēnešu prombūtne iemācīja distancēties no savas valsts un paskatīties uz Latviju no malas, cita skatpunkta, no jauna novērtēt labās lietas savā valstī un to, ko mēs varētu pamācīties no citiem, ko es varētu paveikt pēc atgriešanās. Bija daudz brīvā laika sevis iepazīšanai no jauna un dzīves pārvērtēšanai. Daudz domāju, ko es vēlos iesākt ar to, kāds ir mans aicinājums